Celtniecības bloku izvēle

Celtniecības bloki: kuras to īpašības ir svarīgākas?

Salīdzināt celtniecības blokus citu ar citu ir diezgan grūti, jo dažādu materiālu dēļ vieniem svarīgi būs vieni parametri, citiem – citi. Taču visiem blokiem labi jāiztur ēkas slodze, labi jāizolē skaņa un nedaudz arī siltums. Svarīgākos bloku parametrus ir aprakstījuši VGTU Termoizolācijas zinātniskā institūta Termoizolācijas materiālu laboratorijas zinātnieki dr. Vladislovs Keršulis, dr. Sigits Vejelis un Būvmateriālu laboratorijas zinātnieks dr. Viktors Kizinievičs.

 

Bloku dažādība un tirgus

Uzmūrēt sienas – tas ir ļoti svarīgs un atbildīgs būvniecības posms. Nepārtraukti tiek meklēts, kā uzlabot mūra kvalitāti, samazināt izmaksas un paātrināt darbu gaitu. Kad radās par ķieģeļiem krietni lielākie celtniecības bloki, tie ātri kļuva populāri. Tie ir vieglāki, ātrāk un vienkāršāk iemūrējami nekā tradicionālie ķieģeļi. Celtniecības bloku tirgus pastāvīgi tiek papildināts ar jauniem izstrādājumiem, līdz ar to patērētājiem dažkārt ir grūti saprast, kas ir kas, jo īpaši tāpēc, ka blokus bieži izvēlas pēc cenas. Fibo, Arko, Kerapor, Izoblok, Brolio, Durisol, Siliblokas, Poritas, Haus – tās ir biežāk minētās bloku preču zīmes.

Kā saka uzņēmuma „TrysD”, kas pārstāv betona bloku ražotāju Haus, direktors Daiņus Mažulis, katra ražotāja bloki, kas izgatavoti no viena un tā paša materiāla, ir atšķirīgi. Piemēram, Haus bloki no citiem betona blokiem atšķiras ar dobumu izmēru un formu, tiem ir pilnā apakša.

Uzņēmuma „Simpras”, kas pārstāv keramikas un silikātu bloku ražotājus, ģenerāldirektors Sigits Česoks saka, ka dažreiz diezgan būtiski atšķiras parametri atsevišķu ražotāju blokiem, lai gan paši bloki ir izgatavoti no analoģiskiem materiāliem. „Diemžēl ir nostiprinājusies prakse vairāk akcentēt bloku cenu, nebis preču zīmes, kas garantē noteiktu parametru kopumu un īpašības materiāliem, no kuriem tie izgatavoti,” viņš saka.

 

Standarti

Lietuvā oficiāli ir spēkā LST EN 771 sērijas standarti „Sienu mūra elementu specifikācijas” katram izstrādājumu tipam, kuros izklāstītas keramikas, silikātu, betona (ar blīvajiem un vieglajiem pildījumiem – piemēram, keramzītu), autoklavētā gāzbetona izstrādājumu tehniskās. Standartos nav aprakstīti tā sauktie vieglie – putu betona – bloki.

Tirgū ir vēl daudzi citu pamatmateriālu izstrādājumi ar atšķirīgām proporcijām, piedevām, pildvielām. Piemēram, koka skaidas maisījumā ar betonu, vai putu polistirola granulas ar betonu, vieglbetona bloki ar dažādiem pildījumiem.

Visi celtniecības bloki tiek sertificēti saskaņā ar ES un Lietuvā pieņemtajiem standartiem.

Tomēr nebūt ne visiem produktiem, kuri sasniedz Lietuvas tirgu, ir atbilstības sertifikāti – tos, kuri testēšanā laboratorijā izrādījušies nederīgi, importētāji parasti arī nesertificē. Bet tas nenozīmē, ka tirdzniecībā to nav un nebūs.

Pagājušajā gadā Lietuvu bija sasniedzis stikla vates izstrādājumu sūtījums no Ķīnas. Tā bija lēta, bet diemžēl nekvalitatīva. Daudzi cilvēki to nopirka, bet vēlāk bija vīlušies. Līdzīgas situācijas mēdz būt arī celtniecības bloku tirgū – tie importētāji, kuri nav droši par kvalitāti, parasti ieved nelielus daudzumus nesertificētu izstrādājumu. Bieži tā rīkojas nelieli uzņēmumi viendienīši, pārdod blokus lētāk un cenšas pārdot pēc iespējas ātrāk. Tāpēc lietotājam vienmēr ir vērts pārbaudīt, vai izstrādājumi ir sertificēti izplatīšanai ES valstu tirgos. Dažās ES valstīs izstrādājumiem nosaka vēl papildu prasības.

 

Cik svarīgas ir bloku termiskās īpašības?

No blokiem vai citiem materiāliem uzbūvētu māju siltumpretestību reglamentē STR 2.05.01:2005 „Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”, saskaņā ar kuru norobežojošās konstrukcijas siltumpretestībai jābūt ne mazākai par 5 m2 K/W. Nevieni bloki bez termoizolācijas kārtas neatbilst šīm prasībām. Ja pieņemam, ka bloku vidējais siltuma pārneses koeficients ir 0,2, tad, lai sasniegtu 5 m2 K/W pretestību, bloku sienai vajadzētu būt ap 1 m biezai. Tādas sienas neviens nemūrē, izmanto siltinājuma materiālus. Tie arī nosaka ēkas siltuma rādītājus. Bloki vai cits materiāls ir tikai balstošais karkass, pie kura tiek stiprināts termoizolācijas materiāls. Termoizolācijas institūta zinātnieki uzskata, ka, ja rodas nepieciešamība pēc siltuma pretestības, kas nav mazāka par 5 m2 K/W, bloku siltuma īpašību nozīme stipri samazinās.

Ēkas termoizolācijas īpašības nosaka siltinājuma materiāls – tā biezums un ieklāšanas kvalitāte.

 

SVARĪGI

Siltinājuma materiāla piestiprināšanai nav ieteicams izmantot metāla profilus, kuri ir potenciāli siltuma tilti. Lai panāktu labāku siltumpretestību, ieteicams siltinājuma materiālu pielīmēt.

Daži bloku ražotāji kā priekšrocību uzsver izstrādājumu lielos izmērus. Mūrējot no šādiem blokiem, veidojas mazāk savienojuma šuvju, kuras arī var būt potenciāli siltuma tilti. Zinātnieki saka, ka pašu bloku ietekme uz ēkas termoizolācijas īpašībām ir maza, bet šuvju – vēl mazāka. Uz ēkas termoizolācijas īpašībām bloku materiālam un lielumam nav noteicošas ietekmes. Celtniecības blokiem, kurus izmanto ārējo sienu mūrēšanai, daudz svarīgāki par termoizolācijas īpašībām ir stiprības, salizturības un akustiskie rādītāji.

Tiesa, tirgū parādās alternatīvu materiālu pārdevēji, kuri paziņo, ka, piemēram, viņu pārdoto 35 cm plato bloku ārsienas pretestība sasniedz 6,5. Taču tādā gadījumā viņiem ir jābūt dokumentiem, kas to pierāda, bet būvētājiem ir vērts parēķināt, ko labāk pirkt – dārgākus blokus vai termoizolācijas materiālu.

 

Spiedes stiprība

Termoizolācijas zinātniskā institūta zinātnieki apgalvo, ka celtniecības blokiem vissvarīgākā īpašība ir to spiedes stiprība. Ķieģeļu un bloku ražotājiem ir jādeklarē izstrādājuma vidējā spiedes stiprība.

Institūtā veikto testu protokoli rāda, ka šajā ziņā visizturīgākie ir silikātu un keramikas mūra bloki. Tiesa, viena vai divu stāvu ēkai parasti pietiek ar zemākas izturības mūra blokiem. Problēmas var rasties tikai virs lielām atverēm.

 

Salizturība

Bloku salizturību pārbauda pēc tā, cik sasaldēšanas un atkausēšanas ciklus materiāls var izturēt. Pēc zinātnieku domām, celtniecības bloki nav apdares materiāli, kas tiek pastāvīgi pakļauti atmosfēras iedarbībai. Tie ir tikai karkasa materiāls, kuru konstrukcijā aizsargā siltumizolācija un apdare, aukstums un mitrums uz tiem neiedarbojas tieši. Tomēr minimālai izturībai pret salu blokiem ir jābūt, tas ir svarīgi tajā laikā, kad tie vēl atrodas būvlaukumā vai vēl nav aizsargāti ar siltinājuma materiāliem.

Sienā bloku salizturība ir svarīga tajās vietās, kur tie saskaras vai tos sasniedz augsnes mitrums.

Zinātnieki neuzņemas salīdzināt dažādu materiālu bloku salizturību, jo ļoti bieži tie tiek testēti ar atšķirīgām metodēm: atšķiras sasaldēšanas un atkausēšanas ciklu testēšanas režīmi, prasības materiāliem.

Katram materiālam ir atšķirīgas salizturības prasības. Piemēram, gāzbetona salizturību mēra pēc spiedes stiprības samazinājuma un masas zuduma.

Lietuvas apstākļos celtniecības blokiem vajadzētu izturēt vismaz 25 sala ciklus. Keramikas bloku salizturība ir 25 cikli, betona mūrniecības izstrādājumiem minimālais cikls saskaņā ar standartu arī ir 25 cikli.

Visi bloku ražotāji deklarē sasaldēšanas un atkausēšanas ciklus no 15 līdz 200 un vairāk. Lietuvas ražotāji bieži norāda 20-35 salizturības ciklus. Termoizolācijas institūta zinātnieki saka, ka, ja nav tiešas sala iedarbības uz mūri, lielāks ciklu skaits arī nav vajadzīgs, ražotāji to bieži izmanto reklāmas nolūkiem.

 

Akustika

Katru materiālu raksturo blīvums, ūdens absorbcija, spiedes stiprība utt. Viss šo īpašību komplekss arī nosaka bloku siltumizolācijas, konstrukcijas un akustiskās īpašības.

No akustikas viedokļa materiāli tiek iedalīti skaņu absorbējošos un skaņu izolējošos. Skaņas izolāciju ievērojami ietekmē bloku masa: jo tie ir blīvāki, smagāki, jo labāk izolē skaņu. Skaņas absorbciju uzlabo minerālvate starp bloka nesošo un apdares slāni.

Porains materiāls arī labi absorbē skaņu, bet tā biezumam ir jābūt pietiekamam, lai varētu to izdarīt.

Lai bloku siena labi izolētu skaņu, vajag, lai starp blokiem būtu vienādas, pilnīgi aizpildītas atstarpes, blokiem jābūt ļoti precīzi vertikāli savienotiem, apmetuma slānim jābūt vienāda biezuma.

 

Mitrumizturība

No ārpuses aizsargātai konstrukcijai mitrumizturība it kā nav ļoti svarīga, taču tā ir svarīga bloku glabāšanas un mūrēšanas laikā. Dažādiem izstrādājumiem šis parametrs tiek noteikts atšķirīgi. Betonam ar vieglajām pildvielām un autoklavētā gāzbetona izstrādājumiem nosaka kapilārā ūdens absorbcijas koeficientu – cik gramu ūdens kvadrātmetrs absorbē vienā sekundē. Šī īpašība ir būtiska keramzītbetonam.

Autoklavētā gāzbetona izstrādājumiem svarīga arī relatīvās saraušanās vērtība žūstot, jo gāzbetonam ir vieta kustībai. Keramika un silikāts kustas mazāk.

Keramikas un silikātu mūrniecības izstrādājumiem svarīgs ir ūdens absorbcijas rādītājs – cik daudz ūdens materiāls absorbē noteiktā laikā.

Blokus pēc izmēru precizitātes iedala vairākās kategorijās. Izmēru precizitāte ir atkarīga no ražotāja iekārtām. Jo precīzāki ir bloku izmēri, jo mazāk vajag javas, jo līdzenāka ir uzmūrētā siena, jo mazākas ir tās novirzes, labākas akustiskās un siltumizolācijas īpašības.

 

Danute Ramoškevičūte