DŪMVADU IERĪKOŠANA – JAUNĀKIE UGUNSDROŠĪBAS NOTEIKUMI
Edita Gruiņūte
Dūmvadu montāža ir viens no atbildīgākajiem ēkas būvniecības posmiem. Nehermētiski, slikti ierīkoti un no nepiemērotiem materiāliem izgatavoti dūmvadi jebkurā brīdī var kļūt par saindēšanās vai ugunsgrēka cēloni. Tāpēc, ierīkojot dūmvadu, ir nepieciešamas pietiekamas praktiskās un teorētiskās zināšanas par tiem izvirzītajām prasībām un ierīkošanas īpatnībām.
Galvenie ierīkošanas noteikumi
Šī pavasara svarīgā ziņa: no 2014. gada 1. maija stājas spēkā jaunie „Apkures sistēmu, kurās izmanto cieto kurināmo, ugunsdrošības noteikumi”. Tie būs jāievēro, gatavojoties jaunu ēku projektēšanai un būvniecībai, rekonstruēt ēku daļas vai mainīt paredzēto lietojumu. Arī ēku remonta laikā ierīkojot vai mainot apkures sistēmas, kuras izmanto cieto kurināmo. Protams, ja jūs vēlaties, lai dūmvads darbotos nevainojami un jūs to varētu izmantot droši.
Lai izvairītos no skursteņa ierīkošanas problēmām, liela uzmanība jāpievērš tā pareizai montāžai. Noteikumi paredz, ka skursteņi jāierīko saskaņā ar ražotāja tehnisko informāciju vai būvējot no pildītajiem ķieģeļiem. Tādā gadījumā mūrim jālieto karstumizturīga java un jāformē dūmvada siena, ne plānāka par 120 mm.
Pildīto ķieģeļu, izņemot māla, dūmvados būs arī jāierīko ieliktņi (oderējums), lai pasargātu tos no darvas un skābju kondensātu kaitīgās iedarbības. Metāla ieliktņu segmenti būs jāsavieno ar nerūsējošā tērauda kniedēm vai īpašiem savienojumiem. Starp citu, metāla dūmvadus aizliegts ierīkot viensienas, neizolētus.
Dūmvads, pa kuru no apkures iekārtām tiek izvadīti sadegšanas produkti, jāmontē vertikāli. Tiesa, neliels slīpums ir atļauts: dūmvada novirze no vertikālā virziena drīkst būt ne lielāka par 45° leņķi, bet virsējās daļas novirze horizontālā virzienā – ne lielāka par 1 m.
Dūmvada savienotājcaurulēm vertikālā virzienā jāveido ne lielāks kā 90° leņķis. Dūmvada savienotājcauruļu sienas būvējot no pildītajiem māla ķieģeļiem, tām jābūt ne plānākām par 120 mm, no karstumizturīga betona – ne plānākām par 60 mm. Bet keramikas vai čuguna sienām jābūt biezākām par 4 mm, bet no elastīga daudzslāņu metāla, izgatavota no materiāla tipa ne zemāka par L50, ne plānākām par 0,1 mm.
Attālums no viegli uzliesmojošiem materiāliem
Ierīkojot dūmvadus, nepieciešams saglabāt drošu attālumu no dūmvada līdz viegli uzliesmojošiem materiāliem un pareizi izvēlēties izmantojamos materiālus. Jaunajos „Apkures sistēmu, kurās izmanto cieto kurināmo, ugunsdrošības noteikumos” paredzēts, ka no neizolēta keramikas, čuguna, betona un metāla savienotājdūmvada sienām jāievēro attālums, ne mazāks par 500 mm, līdz ēkas konstrukcijām no viegli uzliesmojošiem materiāliem. Tomēr 250 mm attālums līdz tiem atļauts tādā gadījumā, ja minēto materiālu savienotājdūmvada ārējā virsma ir izolēta ar par 50 mm biezāku ugunsdrošu materiālu, kura maksimālā ekspluatācijas temperatūra ir augstāka par 600 °C.
Attālums no dūmvada sienas ārējās virsmas līdz ēkas viegli uzliesmojošu materiālu konstrukcijām nedrīkst būt mazāks par 250 mm. 150 mm attālums ir atļauts, ja visas konstrukcijas biezums ir pasargāts ar nedegošiem un karstumizturīgiem būvizstrādājumiem, kuru siltuma vadītspēja nav lielāka par 0,065 W/m•K.
Attālumam starp apkures ierīcēm (izņemot metāla) un viegli uzliesmojošu materiālu ēkas konstrukcijām jābūt ne mazākam par ražotāja prasībās norādīto, vai 250 mm – no apkures ierīces, kura nav paredzēta pastāvīgai telpu apsildīšanai, 500 mm un 1000 mm – no apkures ierīces un neaizsargātiem griestiem, kuru uzliesmojamības klase nav zemāka par A2–s1, d0.
Attālumam no kurtuves līdz priekšā esošai jebkādas uzliesmojamības klases ēkas konstrukcijai un citiem viegli uzliesmojošiem materiāliem jābūt ne mazākam par 1250 mm.
Kā pareizi pieslēgt apkures ierīci
Daudz nepatikšanu var rasties, nepareizi savienojot ierīci ar pašu dūmvadu, izmantojot karstumneizturīgus izolācijas materiālus, savienojuma elementus. Pie viena dūmvada drīkst pievienot ne vairāk kā divas tajā pašā stāvā esošas apkures ierīces, pretējā gadījumā tie var nedarboties droši. Kopējā dūmvada iekšienes apakšējai daļai jābūt no tādiem pašiem būvniecības produktiem kā dūmvadam. Jābūt arī ne zemākai par 1 m starpsienai, kura atdala savienotājdūmvadu zonas. Atdalošās starpsienas augstums jāskaita no atsevišķo apkures ierīču pievienošanas vietas dūmvadam.
Ja divas apkures ierīces ar dūmvadu savienotas no dažādām pusēm, to savienotājdūmvadu augstumu starpībai jābūt ne mazākai par 600 mm. Ir arī svarīgi neaizmirst savienotājdūmvadu apkures ierīcēs ierīkot atsevišķus vārstus. Tādā gadījumā abām apkures ierīcēm jāpieder vienam lietotājam.
Ja apkures ierīču sadegšanas produktu izvadīšanai paredzētajās savienojošajās caurulēs nav aizlaidņu (krāsns aizšautņu), dūmvados jāierīko ar roku darbināmi vārsti, vismaz 15 mm diametrā, vai to platībai jābūt par 5 % mazākai par dūmvada kanāla platību.
Ir nepieciešams parūpēties par ventilācijas atverēm
Montējot dūmvadu, svarīgi ir arī nodrošināt efektīvu ventilācijas sistēma darbību. Ja ir pārāk intensīva dūmu velkme, tās samazināšanai var izmantot velkmes regulatorus. Bet, lai to palielinātu, jāizmanto tam paredzēti mehāniski ventilatori, kurus montē dūmvadu augšpusē. Ja mehāniskais ventilators ierīkots dūmvada apakšējā daļā, dūmvadam jāatbilst spiediena klasei, ne zemākai par P1.
Ja ēkās ir apkures ierīces, taču nav paredzēts gaisa pieplūdums, ir aizliegts ierīkot vēdināšanas sistēmu ar piespiedu gaisa aizvadīšanu. Ir arī aizliegts dūmus novadīt vēdināšanas kanālos un dūmu kanālos ierīkot ventilācijas restes, pievienot tiem vēdināšanas kanālus. Nekādā gadījumā nedrīkst sadegšanas produktus novadīt caur kanāliem vai dūmvadiem, kuriem pievienoti gāzes vai šķidrā kurināmā apkures ierīces.
Izmantoto materiālu uzliesmojamība
Gatavojoties remontēt apkures ierīces un iegādājoties būvmateriālus, ir svarīgi pārbaudīt, vai tie ir nedegoši. Informāciju par to vienmēr var sniegt speciālisti vai tirdzniecības konsultanti. Pareiza būvmateriālu izvēle palīdzēs izvairīties no ugunsgrēka vai citām problēmām. Būvējot cietā kurināmā apkures ierīces un dūmvadus, kurus ierīko ēkas ārējās norobežojošajās konstrukcijās, nepieciešams izmantot tikai nedegošus materiālus. Galvenie nedegošie būvniecības produkti saskaņā ar spēkā esošo standartu prasībām tiek apzīmēti ar uzliesmojamības klases apzīmējumu: A1, A2 – (būvniecības produkti), A1FL, A2FL – (grīdu segumi), BROOF (t1) – (jumti un to segumi).
Grīda zem apkures ierīces kurtuves durtiņām jāierīko no A2FL uzliesmojamības klases produktiem, kas ir izturīgi pret uguni un karstumu. Ja tā tomēr tiek ierīkota no viegli uzliesmojoša materiāla, tāda grīda obligāti jāpārklāj ar nedegošu un karstumizturīgu materiālu, kura platība nav mazāka par 700×500 mm, siltuma vadītspēja nav lielāka par 0,065 W/m•K, bet biezums nav mazāks par 12 mm. Grīdas aizsardzība jāierīko apkures ierīces kurtuves priekšā. Tās garumam būtu jābūt par 150 mm lielākam par apkures ierīces ārējiem izmēriem.
Ja grīda vai pārsegums ierīkots no viegli uzliesmojoša materiāla, attālumam no grīdas līdz kurtuves durtiņām, pelnu kolektoram vai gāzes apmaiņas kanāla apakšai jābūt ne mazākam par 210 mm. Bet, ja pārsegums vai grīda ierīkota no nedegoša materiāla, kurtuves durtiņas, pelnu kolektoru vai gāzes apmaiņas kanāla apakšu var ierīkot grīdas līmenī.
Dūmvada šķērsgriezums
Labas velkmes nodrošināšanai nepieciešams pietiekams skursteņa augstums un šķērsgriezums. Dūmvada augstumam no apkures ierīces kurtuves apakšas līdz dūmvada augšai jābūt ne mazākam par 3 m. Savukārt tā šķērsgriezums nedrīkst būt mazāks par apkures ierīces sadegšanas produktu izvadīšanai paredzētās savienotājcaurules šķērsgriezumu. Ja vairākas apkures ierīces pievieno vienam un tam pašam dūmvadam, tā šķērsgriezums nedrīkst būt mazāks par sasummētu apkures ierīcēm nepieciešamā šķērsgriezuma laukumu. Dūmvada šķērsgriezums jāizvēlas pēc dūmvada šķērsgriezuma noteikšanas tabulas, kā arī pēc apkures ierīces ražotāja tehniskajām prasībām. Savienotājdūmvada šķērsgriezumam būtu jābūt ne mazākam kā apkures ierīces, kuram tas pievienots, atveres šķērsgriezumam.
Kādu augstumu atstāt dūmvadam, jānosaka pēc augstākā jumta vai tās pašas vai savienotas ēkas jumta, kurš ir vismaz 3 m no dūmvada. Tas jāpabeidz ne zemāk kā 1 m virs plakanā jumta, ne zemāk kā 0,5 m virs jumta kores, ja attālums starp dūmvadu un jumta kori vai parapetu ir mazāks par 1,5 m. Ja attālums starp dūmvadu un jumta kori vai parapetu ir no 1,5 līdz 3 m, dūmvads jāierīko ne zemāk kā jumta kore vai parapets. Ja dūmvads no jumta kores ir tālāk par 3 m, to svarīgi ierīkot ne zemāk par līniju, kura iet no horizontālās ass 10° leņķī uz leju no jumta kores. Bet, ja attālums horizontālajā projekcijā no dūmvada līdz logam ir 3 m vai mazāk, tas jāierīko ne zemāk kā 1 m virs atverama loga. Ēkām, kuru jumti tiek iedalīti FROOF(t1) uzliesmojamības klasē, dūmvada augšai jābūt 0,5 m.
Ir jābūt iespējai dūmvadus un par 1000 mm garākus savienotājdūmvadus tīrīt, šim nolūkam ierīko atveres tīrīšanai un apskatei. To durtiņām jābūt cieši aiztaisāmām, no karstumizturīgiem būvizstrādājumiem, kuru uzliesmojamības klase nav zemāka par A1.
Lai mūra dūmvadus pasargātu no nokrišņiem, virs tiem montē viegli noņemamus jumtiņus. Tie nedrīkst būt ierīkoti pārāk zemu vai citā veidā ierobežot dūmu dabisko plūsmu. Attālumam no dūmvada augšas līdz jumtiņam jābūt ne mazākam par dūmu kanāla diametru vai tā garāko malu. Tādā gadījumā jumta segumam jābūt ugunsdrošam un karstumizturīgam (Broof (t1) uzliesmojamības klase), bet dūmvadiem jābūt dzirksteļu ķērājiem: no nedegoša materiālu izgatavotiem tīkliņiem, kuru caurumi nav lielāki par 15×15 mm.
(1) Apaļā dūmvada diametrs.
(2) Taisnstūra dūmvada minimālais šķērsgriezuma laukums.
1. att. Dūmvada šķērsgriezuma atkarība no apkures ierīces kurtuves tilpuma un dūmvada augstuma.
2. att. Dūmvadu izvietojuma princips.
3. att. Dūmvada pievienošanas apkures ierīcei princips.
4. att. Attālumu līdz zemākas kā A2–s1, d0 uzliesmojamības klases ēkas konstrukcijām un citiem materiāliem no ārējā dūmvada augšas noteikšanas princips.
Attālumi starp metāla apkures ierīcēm un ēkas konstrukcijām, kuru uzliesmojamības klase zemāka par A2-s1, d0, un citiem viegli uzliesmojošiem materiāliem.
2. tabula
5. att. Sienas, starpsienas vai grīdas pie apkures ierīces, kuras sildvirsmas temperatūra ir augstāka par 80 °C, aizsardzības princips.
6. att. Attāluma starp apkures ierīci un ēkas konstrukciju un citiem viegli uzliesmojošiem materiāliem noteikšanas princips.
